LANSAMENTU ATIVIDADE KOLLETA HARE LOKAL” NAKROMA” IHA MUNISÍPIU MANATUTO

1 July 2024

Manatuto — S.E.Presidente da Autoridade Munisipal de Manatuto Sr.Luis Inacio Henrique Fernandes hamutuk ho Secam PIDI,Secam Asuntos Sosiais,Secam Finansas,no Xefi Gabinete Akomapinha Sua Esélensia Primeiru Ministru, 𝐊𝐚𝐲 𝐑𝐚𝐥𝐚 𝐗𝐚𝐧𝐚𝐧𝐚 𝐆𝐮𝐬𝐦𝐚̃𝐨, hamutuk Ministru Administrasaun Estatal, Sua Esélensia 𝐓𝐨𝐦𝐚́𝐬 𝐝𝐨 𝐑𝐨𝐬𝐚́𝐫𝐢𝐨 𝐂𝐚𝐛𝐫𝐚𝐥, Bispu Dioseze Baucau, 𝐃𝐨𝐦 𝐋𝐞𝐚𝐧𝐝𝐫𝐨 𝐌𝐚𝐫𝐢𝐚 𝐀𝐥𝐯𝐞𝐬, Ministru Agrikultura, Pekuária, Peska no Florestas, Eselénsia 𝐌𝐚𝐫𝐜𝐨𝐬 𝐝𝐚 𝐂𝐫𝐮𝐳, Membru Governu IX Konstitusional, Deputadus,no Padre Pároku Manatuto, lansa atividade kolleta/ko’a Hare lokál

“Nakroma” ho nia luan 1,4 ektares, ne’ebé lokaliza iha Mataes, Kampu-Alor, Suku Aitaes, Postu Administrativu Manatuto Vila.

Brevas palavras husi Presidente da Autoridade, hodi Agrikultura nia naran hakarak hato’o Agradese ba Primeiro Ministro ho Mebru Governu

Messagem husi Sua Esélensia Primeiru Ministru, 𝐊𝐚𝐲 𝐑𝐚𝐥𝐚 𝐗𝐚𝐧𝐚𝐧𝐚 𝐆𝐮𝐬𝐦𝐚̃𝐨 husu ba Agrikultur sira tenki badinas halo natar hodi bele Redus Importasaun husi rai liur,

Entretantu, iha seremonia ko’a hare ne’e partisipa mós husi komandante PNTL Munisípiu Manatuto, Diretor Agrikultura Munisipal, Administrador Postu, Xefe Suku, Veteranus, Corpu Guarda Florestal, inklui mós Komunidade Agrikultor Manatuto sira.

MANATUTO -30-06-2024- Sua Esélensia Primeiru Ministru, 𝐊𝐚𝐲 𝐑𝐚𝐥𝐚 𝐗𝐚𝐧𝐚𝐧𝐚 𝐆𝐮𝐬𝐦𝐚̃𝐨, halo abertura ba feira produtu lokál no kompetisaun Gastronomia ne’ebé organiza husi Ministériu Turismu no Ambiente, iha ambitu komemorasaun loron Amu Deus Koronel Santu António, iha munisípiu Manatuto Vila.
Iha seremonia abertura ne’e, marka prezensa husi Ministru Administrasaun Estatal, Sua Esélensia 𝐓𝐨𝐦𝐚́𝐬 𝐝𝐨 𝐑𝐨𝐬𝐚́𝐫𝐢𝐨 𝐂𝐚𝐛𝐫𝐚𝐥, Bispu Dioseze Baucau, 𝐃𝐨𝐦 𝐋𝐞𝐚𝐧𝐝𝐫𝐨 𝐌𝐚𝐫𝐢𝐚 𝐀𝐥𝐯𝐞𝐬, Ministru Agrikultura, Pekuária, Peska no Florestas, Eselénsia 𝐌𝐚𝐫𝐜𝐨𝐬 𝐝𝐚 𝐂𝐫𝐮𝐳, Membru Governu IX Konstitusional, Deputadus, Prezidente Autoridade Munisipal Manatuto, 𝐋𝐮𝐢𝐬 𝐈𝐧𝐚́𝐜𝐢𝐨 𝐇𝐞𝐧𝐫𝐢𝐪𝐮𝐞 𝐅𝐞𝐫𝐧𝐚𝐧𝐝𝐞𝐬, Padre Pároku Manatuto no Madre sira, komandante PNTL Munisípiu Manatuto, Administrador Postu, Xefe Suku, Veteranus, Lia Nain, nomós komunidade sira.
𝐌𝐀𝐍𝐀𝐓𝐔𝐓𝐎, 𝐃𝐨𝐦𝐢𝐧𝐠𝐮 𝟐𝟔 𝐌𝐚𝐢𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟒—Ministru Administrasaun Estatal, Sua Eselénsia 𝐓𝐨𝐦𝐚́𝐬 𝐝𝐨 𝐑𝐨𝐬𝐚́𝐫𝐢𝐨 𝐂𝐚𝐛𝐫𝐚𝐥, Ministru Agrikultura, Pekuária, Peska no Florestas, Eselénsia 𝐌𝐚𝐫𝐜𝐨𝐬 𝐝𝐚 𝐂𝐫𝐮𝐳, Konselhor Embaxada China, Sr. 𝐒𝐮𝐨𝐜𝐡𝐞𝐧𝐳 𝐙𝐡𝐚𝐨, Sekretáriu Estadu Dezenvolvimentu Lokal, Eselénsia 𝐌𝐚𝐭𝐞𝐮𝐬 𝐖. 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬 𝐓𝐚𝐥𝐥𝐨, akompaña hosi Prezidente Autoridade Munisipal Manatuto, Sr. 𝐋𝐮𝐢𝐬 𝐈𝐧𝐚́𝐜𝐢𝐨 𝐇𝐞𝐧𝐫𝐢𝐪𝐮𝐞 𝐅𝐞𝐫𝐧𝐚𝐧𝐝𝐞𝐬, lansa atividade koleta Hare Hybrida ho nia luan 0.8 ektare iha Manatuto Villa liu husi kooperasaun entre Provínsia Hunan ho Munisípiu Manatuto.
Relasaun bilateral entre Repúblika Popular Xina no Repúblika Demokratika Timor-Leste, espesial ho munisípiu Manatuto, aumenta nia parseria estratéjiku ne’ebé luan liu. Nasaun rua ne’e konkorda ona atu reforsa sira-nia kooperasaun amizade entre sira ne’ebé reprezentadu respetivamente husi Provínsia Hunan no Autoridade Munisipal Manatuto, ho finalidade atu dezenvolve programa kooperasaun iha area oin-oin partikular iha Turismu, Interkambiu Kultural, Edukasaun, Agrikultura hanesan Kuda Hare, Kuda Modo, Hortikultura, Pekuaria (hakiak animal) no Akuakultura.
Iha tinan 2014, Sua Eselénsia señor Kay Rala Xanana Gusmão, nu’udar Primeiru Ministru hili Provínsia Hunan hanesan belun ba Autoridade Munisipal Manatuto, no iha tinan 2015, Vise Ministru Administrasaun Estatal, atual Ministru Administrasaun Estatal, señor 𝐓𝐨𝐦𝐚́𝐬 𝐝𝐨 𝐑𝐨𝐬𝐚́𝐫𝐢𝐨 𝐂𝐚𝐛𝐫𝐚𝐥, asina karta de intensoens hodi iha futuru bele asina memorandu entendimentu ida entre Hunan ho Manatuto.
Nu’udar kontinuasaun ba implementasaun geminasaun ne’e depois de tinan-5, iha loron 26 Abril 2019, parte rua asina memorandu ida sobre kooperasaun amizade ne’ebé parte rua kompromete hodi promove futuru dezenvolvimentu iha area balun hanesan Agrikultura, Edukasaun, Siénsia, Téknologia no Interkambiu kultural, ne’ebé reprezenta Manatuto Vise Ministru Administrasaun Estatal no reprezenta husi provínsia hunan señora 𝐖𝐮 𝐋𝐚𝐮, III vise sekretariu partidu iha Provinsia Hunan.
Entretantu iha seremónia ko’a Hare ne’e partisipa mós hosi Xefe Gabinete MAE, Sr. 𝐁𝐞𝐧𝐢𝐠𝐧𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐫𝐮𝐳, Asesor Prinsipal, Sr. 𝐀𝐛𝐢́𝐥𝐢𝐨 𝐉𝐨𝐬𝐞́ 𝐂𝐚𝐞𝐭𝐚𝐧𝐨, Diretor Geral-DGL, Sr. 𝐀𝐧𝐭𝐨́𝐧𝐢𝐨 𝐀𝐮𝐠𝐨𝐬𝐭𝐨 𝐆𝐮𝐭𝐞𝐫𝐫𝐞𝐬, Diretora Geral-SMAL, Sra. 𝐌𝐚𝐫𝐢𝐚 𝐆𝐨𝐫𝐞𝐭𝐭𝐢, Diretor/a Nasional MAE, Sekretarius Servisu Munisipais, Diretor Agrikultura Munisipal, Administrador Postu, Xefe Suku, Veteranus, PNTL, Corpu Guarda Florestal, inklui mós Komunidade Agrikultor Manatuto.
MANATUTO 28/05/2024, Secretaries Municipal Dos Asuntos Sosiais E das Organizasoes Comunitaris Sr.Natalino Martins Carvalho,Secretaria Planeamento (PIDI) Sra.Domingas Gilpia,no Assesor Luis Antonio Soares, partisipa iha serimónia tomada de posse no termu aseitasaun ba Profesor Ingresu Espesial no Regime kareira dosente hamutuk 169 kompostu husi Feto 86, Mane 83 ho kategoria ba Ensinu Pre-Eskolar nain 3, feto 2, Mane 1, Ensinu Baziku 119, Feto 72, Mane 47, Sekundariu Jeral 23, Feto 5, Mane 18, Ensinu Tekniku Vokasional 22 Feto 6, Mane 16 no Ensinu Rekorente 2 Feto 1 no Mane 1.
Prezidente KFP, Agostinho Letêncio de Deus husu ba emposadu sira ne’ebé mak simu posse iha serimónia ida ne’e hanesan ita hotu hatene nu’udar prosesu konkista ida servisu hamutuk entre Ministeriu Edukasaun no Komisaun Funsaun Públika. Ohin ofisialmente ita selebra iha fatin ida ne’e atu dehan katak, ita boot sira hola parte ona hanesan Funsionariu Públiku, konkista ida ne’e nu’udar pasu importante ida iha polítika IX Governu nian liuliu iha Ministeriu Edukasaun.
Prezidente KFP ne’e hateten, polítika reforma ne’ebé mak IX Governu trasa lori mai espesialmente reforma ne’ebé mak Ministeriu Edukasaun halo, perante durante Ministra no Sekretariu Estadu sira nia lideransa no agradese ba polítika ida ne’e. Tanba polítika IX Governu nian duni hakotu prosesu ne’ebé mak tinan hirak liu ba enfrenta, ohin serteza katak pasa ona ba funsionariu públiku maibé, keta haluha, katak tinan ne’e sei hanesan probatoriu.
Lideransa Funsaun Públika ne’e kotniua fó hanoin nafatin ba profesór sira katak, hanesan funsionariu públiku no nu’udar profesór ninia papel importante mak atu eduka, kontinua tane aas espíritu N’nasionalizmu no patriotizmu hodi serbí povu no rai ida ne’e no ho valór étika, tanba ita boot sira mak sai hanesan save determinante ba edukasaun ida kualidade ba futuru Timor nian.
Iha Fatin hanesan Sekretario Munisipal dos Asuntos Sosiais Sr.Natalino Martin’s Carvalho,Hateten Espesialmente ba Servisu Munisipais da Edukasaun Manatuto ninian, tamba tempu naruk nia laran ita nia Alin ita nia oan sira dedika sira nia Servisu tomak,hodi sai hanesan manorin iha Eskola Lubuk ida,mesmo ho estatuto nebe kontratado no balun mos hanesan Voluntario deit,maibe hirak ne’e hotu sira hatudu duni Sentidu de Pertensia hanesan sidadaun nebe diak,sira hatudu duni sira nia vontade mesmu iha Prossesu naruk nia laran sira bele augenta no ohin sira bele simu posse iha momentu ida ne’e.
Exelensia enjeralmente bainhira ita halao servisu ou aktividades ruma sei bazea ba baze legal ruma nebe mak iha,Liga ba Asunto ingresu Espesial ba manorin nain sira bazea ba dekretu lei 31/2023 31 de Maio primeira Alterasaun husi dekreto lei 23/2010 e 9 de Desembro nebe koalia estatuto de Kareira dos Edukadores das infansia e professores do ensinu Basiku e Sekundario,Estatuto da Kareirra dosente, Diploma ida ne’e mak altera Rejime ba manorin sira hodi Reforsa Desenvolvimeto kareirra liu husi Sistema Regular sira hodi Sulat kompetensia nune’e Reflete lolos ba Natureza evolusaun Edukasaun iha Terenu,tamba ne’e Estatuto kareirra manorin nain ne Estruturado Mekanismu Formasaun no Avaliasaun ba iha manorin nain sira.Tenik Secam
Nune’e Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares iha nia diskursu hateten, falta munisipiu lima mak seidauk hetan posse ba profesór sira no aproveita biban ida ne’e atu halao mós vizita ba eskola balum no liuliu atu hasoru profesór sira ne’ebé mak forsa traballu importante liu iha nia rain. Tanba profesór mak sientista, avalia alunu nia progresu no kria ipóteze hodi koko uza métodu ne’ebé ajuda atu lori alunu ida-idak hodi atinji ninia potensiál tomak. Profesór mós konselleiru hodi fó kuidadu ba alunu sira ho empatia durante sira nia tempu di’ak no susar, profesór fó motivasaun, enkoraja estudante sira atu aprende husi sala no estuda ho forsa no vontade, profesór mós espesialista iha ninia área rasik hanesan matemátika, istoriadór no linguístiku sira ne’ebé fahe sira nia matenek ho laran-luak ba jerasaun tuir mai.
Nune’e Ministra Edukasaun mós konkorda katak, vokasaun profesór mak importante duni iha ita nia sosiedade, tuir lolos iha nasaun ida-idak iha mundu, profesór laiha, oinsá ita bele avansa, dezenvolve no evolui.
Partisipa iha serimónia mak Presidente autoridade Munisípiu Manatuto delega Sekretario Munisipal dos Asuntos Sosiass Adminitrador postu, Amu Vigario veteranus, diretores jerais, diretor minisipais no família emposadu sira.
Manatuto, 23/05/2024, “Hametin unidade, tane ás etika profesionalizmu hodi servi povu no nasaun, no etika profisionál servidór Estadu iha ámbitu serbí povu no nasaun” sai materia importante iha semináriu regional iha ambitu komemorasaun loron Nasional Funsaun Públika ba dala 10 ne’ebé hala’o iha Munisípiu Manatuto iha salaun Parokia Manatuto Villa kinta-feira Semana ne’e (23/05/2024).
Orador ba materia rua ne’e maka Ministru Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasional, Gil da Costa Monteiro Oan Soru no Prezidente KFP, Agostinho Letêncio de Deus.
Prezidente KFP, Agostinho Letêncio de Deus ko’alia kona-ba etika profisionál servidór Estadu iha ámbitu serbí povu no nasaun” hateten topiku ne’e relevante ba 4 mandatu komisaun Funsaun Públika oras ne’e iha hela prosesu reforma Administrasaun Públika no Funsaun Públika, atu fó susesu ba servisu administrasaun pblika no funsaun públika iha futuru presiza transforma mentalidade funsionariu sira tenki banati tuir valor etika, disiplina, sistema servisu administrasaun iha tempu rezisténsia ne’ebé laiha kondisaun maibé, konsege konkista Timor-Leste nian Independensia. Tanba ne’e iha faze dezenvolvimentu funsionariu no servidor Estadu hotu atu halo reflesaun ba istoria pasadu administrasaun nian atu kuda metin valor etika, disiplina liu husi muda mentalidade ema nian ba serbí ho komimentu aás, kualidade ba prestasaun servisu ida ne’ebé efisiente, efikasia no dever prinsipal ba halo atendimentu públiku ho oin midar.
Entretantu, Ministru Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasional, Gil da Costa Monteiro Oan Soru husu funsionariu sira halo reflesaun hodi hateke ba sistema administrasaun tempu pasadu hodi hametin espiritu unidade nasional, sentidu pertense, etika profesional iha atendimentu no kompromisu aás servisu hamutuk ba povu no nasaun Timor-Leste nian di’ak iha futuru mai.
Iha Fatin Hanesan Presidente Autoridade Munisípal Manatuto Sr.Luis Inacio Henrique Fernandes Hato’o onra boot ba ita bele Simu Sua Exelensia Ministro dos Asuntos Combatentes da Libertacao Nasional, No Presidente Comisaun Funsaun Publiku CFP, Mai halo Seminario Ida Ne’e hodi Partilha Informasoes Konaba Tema Hametin Espirito Nasionalismo no Patriotismo,Iha Ambitu Selebrasaun Aniversario 10 ano Komisaun Funsaun Publiku nian.
Semináriu regional ne’ebé hala’o iha salaun parokia Manatuto iha ambitu komemorasaun Loron Nasional Funsaun Públika ba dala 10 t ho Tema “Hametin Unidade Nasional, Tane Ás Étika Profesionalizmu hodi Serbí Povu no Nasaun” konta ho partisipasaun Prezidente Autoridade Munisipal Manatuto, Luis Inacio Henrique Fernandes, Administrador Postu, Funsionariu husi liñas Ministerias, komandante Polisia Manatuto, Komisario Komisaun Funsaun Públika no mós Prezidente Konsellu Nasional Veteranus, Vidal de Jesus Reak Leman hamutuk nia comisario balun kuaze ema hamutuk nain 162.
Semináriu regional ne’e abertura no ensera husi Ministru MACLN akompaña husi Prezidente KFP no Prezidente Autoridade Munisipal Manatuto.

Segunda-Feira, 20 Maiu 2024. Komemorasaun loron Restaurasaun Independénsia ba dala “22” ho Tema “Hametin Instituisaun Estadu Hodi Serbi Povu” ne’ebé lidera husi Exelénsia Prezidente Autoridade Munisipál, Sr. Luis Inacio Henrique Fernandes, iha Kampu Karlilu Munisipio Manatuto.

MANATUTO “6-05-2024” Sua.Exçia, Prezidente Consellu Consultivu Munisípal (CCM) Sr. Luis Inacio Henrique Fernandes, lidera Enkontro Extra-Ordinario Consello Consultivo Munisípal CCM, Iha Salao Ulfa Manatuto Villa
Iha intervista Prezidente Consellu Consultivu Munisípal CCM, Sr. Luis Inacio Henrique Fernandes, atu fó Pareser no apresiasaun, ba Planu Asaun Annual (PAA) no Proposta orsamento Municipál ba 2025 ne’ebé aprezentasaun husi Sercretariado Concellu Consultivo Munisípal hodi submente ba iha nasionál, ne’ebé tuir kalendáriu determina,
PAM akresenta tan, PAA 2025 finalija, tanba hetan aprovasaun husi membru asembleia Consellu Consultivu Munisípal, membru unifika Planu hanesan Planu Prioridade Munisípio, tamba hakarak halo dezenvolvimentu iha Munisípiu Manatuto, tuir proposta ne’ebé maka mai husi kada Suku, Postu no Servisu Munisipál sira.
Iha proposta PAA no Orsamento Munisípio Manatuto ba tinan 2025 ne’ebé kategoria orsamento mak hanesan: “Salariu Vensimentu, Bens Servisu, Kapital Menor, Kapitál Dezenvolvimentu Tranferensia Públika”, hodi finansia ba servisu sira ne’ebé mak programado. Husi programa sira ne’ebé fo benefisio direta no indireta, ba Komunidade Sira.
𝙸𝚑𝚊 𝚕𝚘𝚛𝚘𝚗 𝚗𝚎’𝚎 𝚖ó𝚜 𝙿𝚛𝚎𝚣𝚒𝚍𝚎𝚗𝚝𝚎 𝙲𝙲𝙼 𝚏ó 𝚝𝚘𝚖𝚊𝚍𝚊 𝚙𝚘𝚜𝚜𝚎 𝚋𝚊 𝚖𝚎𝚖𝚋𝚛𝚞 𝚗𝚊’𝚒𝚗 𝚑𝚊’𝚊𝚝 𝚗𝚎’𝚎𝚋é 𝚖𝚊𝚔 𝚜𝚎𝚒𝚍𝚊𝚞𝚔 𝚑𝚎𝚝𝚊𝚗 𝚙𝚘𝚜𝚜𝚎.
𝙿𝚊𝚛𝚝𝚒𝚜í𝚙𝚊 𝚒𝚑𝚊 𝚜𝚘𝚛𝚞𝚖𝚞𝚝𝚞 𝚗𝚎’𝚎, 𝙳𝚒𝚛𝚎𝚝𝚘𝚛𝚎𝚜 𝙼𝚞𝚗𝚒𝚜𝚒𝚙𝚊𝚕 𝙼𝚊𝚗𝚊𝚝𝚞𝚝𝚘, 𝙳𝚒𝚛𝚎𝚝𝚘𝚛 𝙳𝙽𝙶𝙻 𝙽𝚊𝚜𝚒𝚘𝚗𝚊𝚕, 𝙻𝚒ñ𝚊𝚜 𝚂𝚎𝚔𝚝𝚘𝚛𝚊𝚒𝚜 𝙼𝚞𝚗𝚒𝚜í𝚙𝚊𝚕 𝙼𝚊𝚗𝚊𝚝𝚞𝚝𝚘 𝚗𝚘 𝙼𝚎𝚖𝚋𝚛𝚞 𝙲𝙲𝙼 𝚝𝚘𝚖𝚊𝚔.
Manatuto” 05 Maio 2024″ Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão inaugura sentru produsaun hortikultura no fatin haki’ak fahi ne’ebé halo hosi tékniku agrikultura nian hosi Provínsia Hunan, Xina, lokaliza iha postu administrativu Manatuto-Vila, munisípiu Manatuto.
Serimónia inaugurasaun ne’e, Xefe Governu akompaña hosi Embaixadora Xina iha Timor-Leste (TL), Wang Wenli, delegasaun Provínsia Hunan, membru IX Governu Konstitusionál no tékniku sira.
Primeiru-Ministru apresia tebes ho inisiativa tékniku sira hosi Provínsia Hunan nian, tanba konsege kria sentru hortikultura ida di’ak no avansadu tebes inklui fatin bá haki’ak fahi ne’ebé kualidade Iha Munisipio Manatuto
“𝐈𝐡𝐚 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧 𝟏𝟗𝟓𝟎 𝐡𝐚’𝐮 𝐟𝐨𝐢𝐧 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧-𝐥𝐢𝐦𝐚 𝐧𝐨 𝐡𝐚’𝐮 𝐬𝐞𝐢 𝐢𝐡𝐚 𝐎𝐬𝐬𝐮, 𝐟𝐨𝐢𝐧 𝐦𝐚𝐤 𝐦𝐨𝐬𝐮 𝐥𝐢𝐚-𝐟𝐮𝐚𝐧 𝐢𝐝𝐚 𝐝𝐞𝐡𝐚𝐧 𝐟𝐚𝐡𝐢-𝐦𝐚𝐤𝐚𝐮. 𝐔𝐥𝐮𝐤 𝐥𝐢𝐮 𝐟𝐚𝐡𝐢 𝐚𝐢-𝐥𝐚𝐫𝐚𝐧 𝐧𝐢𝐚𝐧 𝐦𝐚𝐤 𝐢𝐭𝐚 𝐡𝐚𝐤𝐢’𝐚𝐤 𝐭𝐨’𝐨 𝐛𝐨’𝐨𝐭. 𝐌𝐚𝐢𝐛𝐞́ 𝐡𝐚’𝐮 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧-𝐡𝐢𝐭𝐮 𝐦𝐚𝐤 𝐦𝐨𝐬𝐮 𝐚𝐬𝐨𝐬𝐢𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐗𝐢𝐧𝐞𝐳𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐨𝐫𝐠𝐚𝐧𝐢𝐳𝐚 𝐛𝐚́ 𝐭𝐨’𝐨 𝐢𝐡𝐚 𝐎𝐬𝐬𝐮.𝐒𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐚𝐤𝐢’𝐚𝐤 𝐧𝐨 𝐚𝐦𝐢 𝐡𝐚𝐫𝐞𝐞 𝐟𝐚𝐡𝐢 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞’𝐞 𝐦𝐞𝐬𝐚𝐤 𝐚’𝐚𝐬 𝐝𝐞’𝐢𝐭 𝐚𝐦𝐢 𝐛𝐨𝐥𝐮 𝐟𝐚𝐡𝐢-𝐦𝐚𝐤𝐚𝐮. 𝐈𝐝𝐚 𝐧𝐞’𝐞 𝐦𝐚𝐤 𝐞𝐬𝐩𝐚𝐥𝐥𝐚 𝐧𝐨 𝐤𝐚𝐡𝐮𝐫-𝐦𝐚𝐥𝐮, 𝐞𝐧𝐭𝐚𝐮𝐧 𝐦𝐢𝐬𝐭𝐮𝐫𝐚 𝐭𝐢𝐡𝐚. 𝐇𝐚’𝐮 𝐡𝐚𝐫𝐞𝐞 𝐟𝐚𝐡𝐢 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐚𝐠𝐨𝐫𝐚 𝐡𝐚𝐤𝐢’𝐚𝐤 𝐧𝐞’𝐞, 𝐡𝐚’𝐮 𝐥𝐞𝐦𝐛𝐫𝐚 𝐤𝐞𝐝𝐚𝐧 𝐟𝐚𝐡𝐢 𝐢𝐝𝐚 𝐮𝐥𝐮𝐤 𝐧𝐢𝐧𝐢𝐚𝐧,” Primeiru-Ministru konta-tuir bainhira ho ekipa vizita sentru hortikultura no fatin haki’ak fahi, iha Manatuto-Vila, domingu (05/05/2024).
Xefe Governu ne’e observa katak, dala ruma iha ona hanoin atu esporta karik, entaun fulan-ida bele fa’an kilograma lima, nune’e fulan-fulan tenke mantein kilograma lima, la’ós fulan tuir-mai fa’an fali kilograma rua de’it, no tenke bem-organizadu permanente tanba esportasaun presiza duni iha garantia la’ós de’it kualidade orgániku maibé kuantidade.
“𝐈𝐝𝐚-𝐧𝐞’𝐞 𝐡𝐚𝐧𝐨𝐫𝐢𝐧 𝐢𝐭𝐚 𝐥𝐢𝐮𝐥𝐢𝐮 𝐣𝐨𝐯𝐞𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐥𝐚𝐥𝐢𝐤𝐚 𝐡𝐚𝐥𝐢𝐦𝐚𝐫 𝐝𝐞𝐦𝐚𝐢𝐬 𝐦𝐢́𝐝𝐢𝐚 𝐬𝐨𝐬𝐢𝐚́𝐥 𝐦𝐚𝐢𝐛𝐞́ 𝐚𝐩𝐫𝐞𝐧𝐝𝐞 𝐛𝐮𝐚𝐭 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞’𝐞, 𝐭𝐚𝐧𝐛𝐚 𝐛𝐞𝐧𝐞𝐟𝐢́𝐬𝐢𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐧𝐨 𝐨𝐬𝐚𝐧 𝐬𝐞𝐢 𝐭𝐚𝐦𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐥𝐢𝐦𝐚𝐧. 𝐍𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐡𝐨 𝐦𝐚𝐧𝐞𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞’𝐞, 𝐡𝐚𝐧𝐨𝐫𝐢𝐧 𝐣𝐨𝐯𝐞𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐨𝐢𝐧𝐬𝐚́ 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐞𝐦𝐩𝐫𝐞𝐳𝐚 𝐚𝐧 𝐧𝐨 𝐛𝐮𝐤𝐚 𝐨𝐬𝐚𝐧 𝐫𝐚𝐬𝐢𝐤,” Xefe Governu bolu atensaun.
Sentru hortikultura ne’e ne’e konstrui ho fasilidade kompletu atu utiliza hodi kuda modo, tomate, ai-manas no ai-fuan oioin.
Oras-ne’e daudaun sentru produsaun hortikultura ne’e mós hahú haki’ak ona fahi hamutuk 50-resin.

MANATUTO, 04 Maiu 2024 Governu liu hosi Ministériu Administrasaun Estatál (MAE), harii estatua Koronél Santo António ho monumentu Dom Martinho da Costa Lopes iha postu administrativu Manatuto-Vila, munisípiu Manatuto.

Iha Monumentu Dom Martinho da Costa Lopes nian, hakerek mós naran misionáriu no misionária sira, hodi rekoñese sira-nia dedikasaun iha tempu funu bá libertasaun.
Misionáriu Timoroan sira mak hanesan Padre Jacob dos Reis e Cunha, Padre Jacob Vicente Dias Ximenes, Padre Francisco Maria Fernandes, Padre José Quintão dos Reis, Padre Abílio José Caldas, Padre Áurelio José C. Gusmão, Padre Francisco Tavares dos Reis, Padre Mateus Lopes da Cruz, Padre Mariano Soares, Padre Domingos Alves da Costa no Padre Constâncio José C. Gusmão.
Enkuantu misionária sira mak hanesan Madre Domingas Caldas OP, Madre Margarida Soares Fdcc, Madre Maria Zulmira Osório Soares Fdcc, Madre Luisa Maria F. Gusmão Fdcc, Madre Rosa Sarmento Fdcc, Madre Maria Filomena Soares Fdcc, Madre Laura F. Sarmento OP no Madre Defina Soares OP.

MANATUTO 04-05-2024—Sua Eselénsia Primeiru Ministru RDTL, 𝐊𝐚𝐲 𝐑𝐚𝐥𝐚 𝐗𝐚𝐧𝐚𝐧𝐚 𝐆𝐮𝐬𝐦𝐚̃𝐨, akompaña hosi Prezidente Tribunal Rekursu, 𝐃𝐞𝐨𝐥𝐢𝐧𝐝𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬, Primeiru Vise Prezidente Parlamentu Nasional, Deputada 𝐌𝐚𝐫𝐢𝐚 𝐓𝐞𝐫𝐞𝐳𝐢𝐧𝐡𝐚 𝐕𝐢𝐞𝐠𝐚𝐬, nomós Sua Eselénsia Ministru Administrasaun Estatal, 𝐓𝐨𝐦𝐚́𝐬 𝐝𝐨 𝐑𝐨𝐬𝐚́𝐫𝐢𝐨 𝐂𝐚𝐛𝐫𝐚𝐥,ho Membro hala’o lansamentu dahuluk ba edifisiu Balkaun Úniku iha Munisípiu Manatuto.
Edifisiu Balkaun Úniku ne’e hetan bensaun husi Amu Administrador Manatuto. No iha biban ne’e S. E. MAE halo aprezentasaun sobre Projetu Balkaun Úniku? Saida Mak Balkaun Uniku? no Servisu Saida Mak Bele Asesu Ba? Nune’e mós husi parte STAE halo mós aprezentasaun kona-ba Atualizasaun Resenseamentu Biometriku.
Presidente da Autoridade Munisípal de Manatuto Sr Luis Inacio Henrique Fernandes, Hato’o Brevas Palavras”Lori Povu Manatuto Nia naran Senti Ondrado Bainhira IX Governo kostituisional Hili Manatuto hanesan Primeira Lansamentu Balkaun Uniku,bainhira Ami hahu halo diskusaun,Parte Ministerio Estatal Mae,atu hahu Kostrui Uma Balkau ho Tempu nebe badak tebes,mais Finalidade ho Fulan 1 deit,no dadaun ne’e Ita se’i halo Lansamento Balaku Uniku hodi Atende Ami Nia maluk sira nebe Persija atu trata dokumentus Sira Nebe durante ne’e trata ho Tempu naruk oitoan, Tamba ne’e Lori Povu Manatuto Tomak Nia naran Agradese ba Membru IX Governo Kostituisional.Tenik PAM Manatuto.
Iha intervensaun, Sua Eselénsia Primeiru Ministru, hateten, seremónia lansamentu ida ne’e importante tebetebes, tamba ita iha ona baze no kondisaun ba iha desentralizasaun ba governu lokais. Governu lokais mak Governu ne’ebé hatur iha munisipius, atu hala’o buat hotu ne’ebé mak agora governu sentral halo.
Ho introdusaun Balkaun Úniku, kada munisipius karik bele identifika teknikus ka rekursus umanus husi kada sidadaun iha munisípiu ida-idak nian, liu-liu iha area tékniku Enjiñaria, Finansas, Administrasaun no Planeamentu, hodi ita bele haree ona sira-nia kbi’it to’o iha ne’ebé, para kada munisípiu hatene ona ninia rekursus umanus, para oinsá bele prepara-an ba iha desentralizasaun governu lokais.
Sua Eselénsia Primeiru Ministru RDTL, 𝐊𝐚𝐲 𝐑𝐚𝐥𝐚 𝐗𝐚𝐧𝐚𝐧𝐚 𝐆𝐮𝐬𝐦𝐚̃𝐨 Iha Nia Diskursu Hateten, Primeiro Ha’u halo apelu ida ba intelektuais husi munisípiu hotu-hotu, kada fulan tolu favor ida ba netik imi-nia munisípiu, hodi reune ka ko’alia ba malu, lalika haree o ne’e oin furak ka oin áat, o feto ka mane, maibé tur iha ne’ebá nu’udar munisípiu nia oan, hodi prepara an ba governu lokais.
Enkuantu, Balkaun Úniku mak inovasaun importante ida husi governu atu lori servisu públiku hodi besik ba sidadaun sira. Iha edifisiu Balkaun Úniku ita bele asesu servisu sira seluk ne’ebé la hanesan, poupa tempu no osan. Atendimentu publiku ba kliente ida ne’ebé ho oin-midar.
Servisu Publiku iha objetivu atu promeve bein-komún no resolve nesesidade sosiedade nian, ho foku ba iha responsabilidade sívika no kontribui ba impaktu pozitivu iha sosiedade. Ne’e inklui administrasaun governu, saúde, edukasaun, bee no saneamentu, mobilidade urbana, konservasaun ambiental.
Ministériu Justisa mak parseiru importante ida iha esforsu ne’e, nune’e iha faze dahuluk, ita sei asesu ba servisu sira husi diresaun jeral servisu rejistu no notariadu, hanesan Billete Indentidade, Eleitoral Rejistu Kriminal no Hasai Passaporte.
Edifisiu Balkaun Úniku iha dezeñu ida ne’ebé amigavel no modernu. Iha edifisiu hotu-hotu ne’ebé halo ona konfortável no asesivel. Balkaun Úniku daudauk iha responsabilidade munisípiu nian.
Depois ninia inaugurasaun, munisípiu mak sei responsavel ba manutensaun edifisiu. Edifisiu hotu-hotu husi Balkaun Úniku, sei hala’o remodelasaun integral no parte munisípiu sei presiza mantein manutensaun ba instalasaun sira.
Munisipiu iha kna’ar importante ida atu tau matan ba servisu Balkaun Úniku no atu asegura edifisiu sira ne’e iha kondisaun di’ak. Inisiativa ida ne’e sei halais prosesu desentralizasaun husi servisu públiku iha nivel lokál.
Balkaun Úniku iha potensia atu aselera prosesu desentralizasaun liu husi fornesimentu prestasaun servisu iha odamatan uniku ka ida de’it.
Iha seremónia inaugurasaun ne’e, marka prezensa husi Xefe Estadu Maior F-FDTL, TenentiJeneral Falur Rate Laek, Komandante Jeral PNTL, Xefe Casa Sivil Prezidente Repúblika, Prokurador Geral Republika, Vise Daruak Prezidente Parlamentu Nasional, Vise Primeiru Ministru, Membru Governu, Deputadu, Xefi Gabinetes, Diretores Jerais no Nasionais MAE no husi Liña Ministerial, Reprezentante UNDP no Uniaun Europeia, Prezidente Autoridade Munisipal,no Administrador Postu sira, Autoridade Lokal, Lia Nain no Komunidade sira.

© 2024 Administrasaun Munisípiu Manatuto