MANATUTO 28/05/2024, Secretaries Municipal Dos Asuntos Sosiais E das Organizasoes Comunitaris Sr.Natalino Martins Carvalho,Secretaria Planeamento (PIDI) Sra.Domingas Gilpia,no Assesor Luis Antonio Soares, partisipa iha serimónia tomada de posse no termu aseitasaun ba Profesor Ingresu Espesial no Regime kareira dosente hamutuk 169 kompostu husi Feto 86, Mane 83 ho kategoria ba Ensinu Pre-Eskolar nain 3, feto 2, Mane 1, Ensinu Baziku 119, Feto 72, Mane 47, Sekundariu Jeral 23, Feto 5, Mane 18, Ensinu Tekniku Vokasional 22 Feto 6, Mane 16 no Ensinu Rekorente 2 Feto 1 no Mane 1.
Prezidente KFP, Agostinho Letêncio de Deus husu ba emposadu sira ne’ebé mak simu posse iha serimónia ida ne’e hanesan ita hotu hatene nu’udar prosesu konkista ida servisu hamutuk entre Ministeriu Edukasaun no Komisaun Funsaun Públika. Ohin ofisialmente ita selebra iha fatin ida ne’e atu dehan katak, ita boot sira hola parte ona hanesan Funsionariu Públiku, konkista ida ne’e nu’udar pasu importante ida iha polítika IX Governu nian liuliu iha Ministeriu Edukasaun.
Prezidente KFP ne’e hateten, polítika reforma ne’ebé mak IX Governu trasa lori mai espesialmente reforma ne’ebé mak Ministeriu Edukasaun halo, perante durante Ministra no Sekretariu Estadu sira nia lideransa no agradese ba polítika ida ne’e. Tanba polítika IX Governu nian duni hakotu prosesu ne’ebé mak tinan hirak liu ba enfrenta, ohin serteza katak pasa ona ba funsionariu públiku maibé, keta haluha, katak tinan ne’e sei hanesan probatoriu.
Lideransa Funsaun Públika ne’e kotniua fó hanoin nafatin ba profesór sira katak, hanesan funsionariu públiku no nu’udar profesór ninia papel importante mak atu eduka, kontinua tane aas espíritu N’nasionalizmu no patriotizmu hodi serbí povu no rai ida ne’e no ho valór étika, tanba ita boot sira mak sai hanesan save determinante ba edukasaun ida kualidade ba futuru Timor nian.
Iha Fatin hanesan Sekretario Munisipal dos Asuntos Sosiais Sr.Natalino Martin’s Carvalho,Hateten Espesialmente ba Servisu Munisipais da Edukasaun Manatuto ninian, tamba tempu naruk nia laran ita nia Alin ita nia oan sira dedika sira nia Servisu tomak,hodi sai hanesan manorin iha Eskola Lubuk ida,mesmo ho estatuto nebe kontratado no balun mos hanesan Voluntario deit,maibe hirak ne’e hotu sira hatudu duni Sentidu de Pertensia hanesan sidadaun nebe diak,sira hatudu duni sira nia vontade mesmu iha Prossesu naruk nia laran sira bele augenta no ohin sira bele simu posse iha momentu ida ne’e.
Exelensia enjeralmente bainhira ita halao servisu ou aktividades ruma sei bazea ba baze legal ruma nebe mak iha,Liga ba Asunto ingresu Espesial ba manorin nain sira bazea ba dekretu lei 31/2023 31 de Maio primeira Alterasaun husi dekreto lei 23/2010 e 9 de Desembro nebe koalia estatuto de Kareira dos Edukadores das infansia e professores do ensinu Basiku e Sekundario,Estatuto da Kareirra dosente, Diploma ida ne’e mak altera Rejime ba manorin sira hodi Reforsa Desenvolvimeto kareirra liu husi Sistema Regular sira hodi Sulat kompetensia nune’e Reflete lolos ba Natureza evolusaun Edukasaun iha Terenu,tamba ne’e Estatuto kareirra manorin nain ne Estruturado Mekanismu Formasaun no Avaliasaun ba iha manorin nain sira.Tenik Secam
Nune’e Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares iha nia diskursu hateten, falta munisipiu lima mak seidauk hetan posse ba profesór sira no aproveita biban ida ne’e atu halao mós vizita ba eskola balum no liuliu atu hasoru profesór sira ne’ebé mak forsa traballu importante liu iha nia rain. Tanba profesór mak sientista, avalia alunu nia progresu no kria ipóteze hodi koko uza métodu ne’ebé ajuda atu lori alunu ida-idak hodi atinji ninia potensiál tomak. Profesór mós konselleiru hodi fó kuidadu ba alunu sira ho empatia durante sira nia tempu di’ak no susar, profesór fó motivasaun, enkoraja estudante sira atu aprende husi sala no estuda ho forsa no vontade, profesór mós espesialista iha ninia área rasik hanesan matemátika, istoriadór no linguístiku sira ne’ebé fahe sira nia matenek ho laran-luak ba jerasaun tuir mai.
Nune’e Ministra Edukasaun mós konkorda katak, vokasaun profesór mak importante duni iha ita nia sosiedade, tuir lolos iha nasaun ida-idak iha mundu, profesór laiha, oinsá ita bele avansa, dezenvolve no evolui.
Partisipa iha serimónia mak Presidente autoridade Munisípiu Manatuto delega Sekretario Munisipal dos Asuntos Sosiass Adminitrador postu, Amu Vigario veteranus, diretores jerais, diretor minisipais no família emposadu sira.

© 2024 Administrasaun Munisípiu Manatuto